Informācija par valsti

Platība – 110910 km2

Iedzīvotāji – 7 milj. (2011.gada dati)

Galvaspilsēta – Sofija

Nauda – leva (BGN) un stotinki (monētas)

Valoda – bulgāru, kirilicas alfabēts

Reliģija – lielāka daļa ir pareizticīgie, mazākums – musulmaņi, katoļi, protestanti un citu reliģiju pārstāvji.

Vēsture

Pirmās liecības par cilvēkiem Bulgārijas teritorijā meklējamas vairāk nekā 100 tūkstošus gadu senā vēsturē.

Pirmā tauta, kas apmetās tagadējās Bulgārijas teritorijā bija trāķieši, kuri, neskatoties uz daudzu citu tautu iekarojumiem, atstājuši redzamas pēdas visā Balkānu reģionā. Mūsdienu bulgāru nācijas kultūra, valoda un pašnoteikšanās spēcīgi ietekmējušās no slāvu ciltīm, kas 6. gs. no Centrāleiropas izplatījās tālāk uz Austrumiem un Balkānu pussalu.

7.gs. Eiropas teritorijā tika izveidota pirmā Bulgārijas cariste.

Bulgārijas teritorijā ir valdījuši romieši, slāvi, bizantieši, turki, bet vislielāko iespaidu atstāja Vidusāzijas bulgāri, kuru valdīšana izpletās līdz mūsdienu Bulgārijas un Maķedonijas robežām (daudzi arī šodien mēdz saukt Maķedonijas iedzīvotājus par bulgāriem).

Īpašs posms Bulgārijas vēsturē ir brāļu Kirila un Mefodija slāvu ābeces sastādīšana, un desmit gadus vēlāk notikušās kņaza Borisa I un visas Bulgārijas kristības. Bulgārija pārvērtās par visu Balkānu tautu kultūras centru.

Bulgārijas zelta laikmets beidzās 1389. g., kad turki sakāva dienvidslāvu apvienoto armiju; kara iznākums iespaidoja Bulgārijas kultūru nākamos 500 gadus.

Atbrīvoties no turkiem bulgāriem palīdzēja Krievija. Pēc Otrā pasaules kara Bulgārijā tika nodibināts komunistisks režīms.

Kad 1986.g. novembrī krita Austrumu bloks, Bulgārija varēja brīvi uzelpot. Valsts pārtapa neatkarīgā parlamentārā republikā, No 2007. g. 1. janvāra Bulgārija ir Eiropas Savienības dalībvalsts.

Nacionālā virtuve

‘’Gjuvečs’’ - gaļas ēdiens, gatavots ar dārzeņiem, kartupeļiem un rūgušpienu.

‘’kebabs’’ - gaļa ar dārzeņiem.

‘’kuftets’’ - ceptas gaļas kotletes.

‘’miš maš’’ - olas ar tomātiem, pipariem un brinzu.

‘’musaka’’ - maltā gaļa ar kartupeļiem, olām un baklažāniem.

‘’sarme’’ - tīteņi no vīnogu vai kāpostu lapām.

„tarators’’ - rūgušpiena aukstā zupa ar gurķiem, eļļu un garšvielām.

‘’Ayran” – turku dzērienu, kurš tiek gatavots no bulgāru jogurta.

Bulgāru jogurtam ir tik daudz veselīgu īpašību, ka tā lietošana tiek uzskatīta par vienu no bulgāru tautas ilgdzīvošanas noslēpumiem.

Bankas. Bankas strādā 09:00-16:00. Izejamās dienas – sestdiena un svētdiena.

Veikali. Lielākā daļa veikalu strādā no 9.00 līdz 19.00-21.00.

Dzeramnauda. Tradicionāli viesmīļiem un viesnīcu darbiniekiem atstāj dzeramnaudu 5-10% apmērā no rēķina summas (atkarībā no apkalpošanas kvalitātes), bet tas nav obligāti.

Transports. Bulgārijā ir labi attīstīts autobusu un dzelzceļa satiksmes tīkls. Pilsētās kursē autobusi, trolejbusi, dažās pilsētās arī tramvaji un metro. Sabiedriskā transporta biļetes var iegādāties transporta līdzeklī. Pilsētās Jūs varat izmantot arī dzeltenos taksometrus. Lielākā daļa no tiem ir aprīkota ar skaitītājiem, kas darbojas dažādos cenu režīmos atkarībā no diennakts laika un nedēļas dienas, bet ieteicams par brauciena cenu ar taksometra vadītāju vienoties jau iepriekš.

Aizliegumi. Stingri aizliegts fotografēt un filmēt militāros un citus valsts nozīmes objektus. Nav ieteicams dzert ūdeni no krāna, labāk izmantot dzeramo ūdeni pudelēs, ko iespējams iegādāties veikalos.

Dāvanas. Visunikālākais suvenīrs no Bulgārijas ir rožu eļļa un no tās iegūts alkoholiskais dzēriens (20 grādu stipruma – sievietēm un 40 grādu – vīriešiem).