TATO 2010-196
Lačpleša 20,
Riga, LV1011
I-V 09:00 - 18:00
+371 26522650
+371 28663933
latviešu
русский

Informācija

Lietuva (lietuviešu: Lietuva), oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm. Lietuva robežojas ar Latviju ziemeļos, Baltkrieviju dienvidaustrumos, Poliju dienvidos un Krievijai piederošo Kaļiņingradas apgabalu dienvidrietumos. Lietuvas galvaspilsēta ir Viļņa. Agrāk Lietuva tika saukta par Lietavu.

No 14. līdz 16. gadsimtam Lietuvas lielkņaziste dominēja Austrumeiropā. 16. gadsimta vidū tā apvienojās ar Poliju, un izveidoja Polijas-Lietuvas ūniju, kas bija viena no lielākajām valstīm pasaulē līdz 18. gadsimta beigām. 1795. gadā Lietuvu iekaroja Krievijas impērija. No 1918. gada līdz 1940. gadam Lietuva bija neatkarīga valsts. Otrā pasaules kara laikā šo valsti atkal iekaroja krievi, kā arī Trešais reihs. 1944. gadā Lietuva tika iekļauta Padomju Savienībā. 1990. gada 11. martā Lietuvas Augstākā Padome pieņēma neatkarības deklarāciju, un tā atkal kļuva par neatkarīgu valsti. Padomju Savienība Lietuva atzina par neatkarīgu valsti tikai 1991. gada 6. septembrī. 1991. gada 17. septembrī Lietuva kļuva par Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalsti. 2004. gada 29. martā Lietuva kļuva par NATO, bet 2004. gada 1. maijā — par Eiropas Savienības dalībvalsti.


Papildus informācija

Vēsture

Agrīnā vēsture (līdz 1385. gadam)

Pirmie iedzīvotāji tagadējā Lietuvas teritorijā ienāca apmēram no 11. līdz 9. gadu tūkstotim p.m.ē. Eiguļu un Puvoču apmetnēs paleolīta beigās, mezolīta sākumā. Dzelzs laikmetā (5. gadsimtā p.m.ē.) sākās baltu sadalīšanās etniskajās grupās.

No 5. līdz 9. gadsimtam m. ē. jau pastāvēja atsevišķas, savstarpēji radniecīgas maztautas (aukštaiši, jātvingi jeb sudavi, kurši, letgaļi, lietuvji, sēļi, skalvji, zemgaļi, žemaiši). 12. un 13. gadsimta rakstītajos avotos jau minēnētas administratīvas teritorijas tagadējās Lietuvas teritorijā (Nalsene, Deltuva, Upīte austrumu daļā un Karšava, Medininka, Ceklis, Megava, Pilsāts rietumu daļā).

12. un 13. gadsimta mijā sākās atsevišķo zemju apvienošana — izveidojās novadu savienības jeb kunigaišu federācijas. Tiek uzskatīts, ka 13. gadsimta pirmajā pusē pastāvējusi lietuviešu zemju apvienība, kas radās kā atbildes reakcija uz tagadējo Latvijas un Igaunijas teritoriju pakļaušanu, ko veica Zobenbrāļu ordenis, kas vēlāk pārtapa Livonijas ordenī.

Dižkunigaitis Mindaugs tiek uzskatīts par viduslaiku Lietuvas dibinātāju, kas ap 1236. gadu pārvaldīja tagadējās Aukštaitijas teritoriju. 1251. gadā Mindaugs tika kristīts un 1253. gadā ar Romas pāvesta svētību viņu kronēja par pirmo un vienīgo Lietuvas karali. Pēc Durbes kaujas (1260) Mindaugs pārtrauca sadarbību ar krustnešiem un atteicās no kristietības.[2]

Jau 13. gadsimtā pamazām tika pakļautas bijušās Kijevas Krievzemes teritorijas, kas pirms tam atradās atkarībā no mongoļu haniem. 14. - 15. gadsimtā, kad valdīja Lietuvas dižkunigaiši Vītenis (1295-1316), Ģedimins (1316-1341), Aļģirds (1345-1377), Jagailis (1377-1392) un Vītauts Dižais (1392-1430), Lietuva kļuva par vienu no lielākajām Eiropas valstīm viduslaikos pēc citu austrumslāvu zemju pakļaušanas. Vītauta valdīšanas laikā Lietuvas teritorija pletās līdz pat Melnajai jūrai.


Ģeogrāfija

Lietuva ir maza Eiropas valsts Baltijas jūras krastā. Tās platība ir 65 302 km ². Lietuvas teritorija plešas 373 km no austrumiem uz rietumiem un 276 km no ziemeļiem līdz dienvidiem. Lietuvas ģeogrāfiskais centrs atrodas 6129 km no ekvatora un 3873 km no ziemeļpola

Lietuva robežojas ar piecām kaimiņvalstīm: ziemeļos ar Latviju 588 km garumā, austrumos un dienvidos ar Baltkrieviju 660 km garumā, dienvidrietumos ar Poliju 103 km garumā un Krievijas Federāciju 273 km garumā. Vairāk nekā trīs ceturtdaļas no Lietuvas robežas stiepjas gar upēm un ezeriem. Lietuvas ekonomiskā zonā Baltijas jūrā (ap 6 400 km ²) sasniedz Zviedrijas ūdeņus. Lietuva lepojamies ar skaistu krasta līniju, kas stiepjas vairāk nekā 100 kilometru garumā. 

Lietuva ir plakana zeme, kur nav īstu kalnu. Augstākais kalns jeb pakalns ir Aukštojo kalns 293,8 m virs jūras līmeņa. Vairāk nekā puse no Lietuvas zemes ir piemērota lauksaimniecībai. Aptuveni vienu trešdaļu no platības aizņem meži. Lietuvu mēdz saukt par upju un ezeru zemi. Kopējais upju skaits ir ap 22 200 (garākā upe - Nemunas) un ezeru skaits ir vairāk nekā 830. Dziļākais ezers ir Tauragnas (62,5 m dziļš). Lauksaimniecībai derīgās zemes aizņem 57%, meži un krūmi — 30%, purvi — 3%, iekšējie ūdeņi — 4%, citas zemes — 6% no teritorijas. Klimats ir mērens, no jūras pārejošs uz kontinentālu.

 

Klimats

Lietuvā valda mērenais klimats, pakāpeniski pārejot no jūras uz kontinentālo. Lietuvā tāpat kā pārējās Baltijas valstīs ir četri gadalaiki.

Pēdējo desmitgažu laikā Lietuvas klimats ir kļuvis siltāks - gada vidējā temperatūra visā valsts teritorijā ir 6,5-7,9 ° C. Siltākais mēnesis ir jūlijs (vidējā temperatūra - apmēram 19,7 ° C, un maksimālā - vairāk nekā 30 ° C), un aukstākais ir janvāris (ar vidējo temperatūru - aptuveni -2,9 ° C, bet var noslīdēt zemāk par -30 ° C).Visvairāk nokrišņu daudzums tiek reģistrēts no aprīļa līdz oktobrim (60-65% no gada nokrišņu daudzuma).

Spēcīgākais vējš ir no novembra līdz janvārim (ar ātrumu 5-6 m/s piekrastē un 3-5 m/s citur), mērenāks no maija līdz septembrim (4-5 m/s piekrastē un 2-3 m/s citur). Reizēm vējš var sasniegt brāzmās pāri par 15 m/s.

Vasarās karstu un sausu gaisu nomaina lietains un vēss laiks. Pavasaris Lietuvā ir nepastāvīgs, bieži ir apmācies. Aprīlī bieži snieg, bet maijā mēdz būt arī lietus ar pērkona negaisu. Tomēr maijs nereti ir pats skaidrākais gada mēnesis. Rudenī bieži ir apmācies, vējains un lietains laiks, īpaši pie jūras. Ziemas ir nepastāvīgas, ar biežiem atkušņiem. Debesis bieži sedz mākoņi, snieg sniegs, ir slapjš sniegs, pie jūras bieži līst. Dažkārt novērojamas spēcīgas vētras ar stipru vēju, bieži plosās sniegputenis, mēdz būt kailsals, kā arī slapjdraņķis.




PIEPRASI SAVU ATPŪTU

Uzdot jautājumu vai pieteikties
Virziens
Pieaug. skaits
Bērnu skaits, vecums
Izlidošana sākot no
Aizlidošana līdz
Viesnīcas kat.
Nakšu skaits
Tālr. nr.
Vārds, Uzvārds
Ceļojuma budžets

Jautājums vai piezīme