TATO 2010-196
Lačpleša 20,
Riga, LV1011
I-V 09:00 - 18:00
+371 26522650
+371 28663933
latviešu
русский

Informācija

Pasaules lielākā valsts pēc platības... no Eiropas līdzenumiem līdz Sibīrijas taigai un Kamčatkas geizeriem... lielums ir neaptverams… Baikāls-Zemes vecākais, dziļākais un saldūdeņiem bagātākais ezers; Sanktpēterburga kā kultūras un mākslas centrs; Sarkanais Laukums, Kremlis un Mauzolejs; Sibīrijas taiga, tundra, kalni, ezeri un meži; lielās dzīvības artērijas - Lēna, Volga, Oba, Jeņiseja; derīgo izrakteņu pārbagātība; dažādo tautu kultūra un valoda; militārā noslēpumainība; dienvidu kūrorti; vodka un kartupeļi; savdabība un skaistums…

Ģeogrāfiskais stāvoklis: atrodas Eiropas austrumos un Āzijas ziemeļos. Apdzīvotības ziņā Krievija ieņem astoto vietu pasaulē (aiz Ķīnas, Indijas, ASV, Indonēzijas, Brazīlijas, Pakistānas un Banglandešas). Robežojas ar Korejas republiku, Korejas TDR, Mongoliju, Kazahstānu, Azerbaidžānu, Gruziju, Ukrainu, Baltkrieviju, Lietuvu, Latviju, Poliju, Igauniju, Somiju un Norvēģiju (valstij ir visgarākā robežlīnija pasaulē).Krievijai pieder arī Kuriļu salas Klusajā okeānā un Kaļiņingradas apgabals Baltijas jūras piekrastē.

Platība: 17 075 400 km2

Galvaspilsēta: Maskava

Iedzīvotāji: 141 377 752 (2007.gada jūlijs)

Mūža ilgums:

vidējais: 65,87 gadi

vīrieši: 59,12 gadi
sievietes: 73,03 gadi (2007)

Iedzīvotāju blīvums: 0,82 cilv./km2.

Valsts valoda: krievu valoda, autonomajos apgabalos izglītībā tiek izmantotas arī vietējās valodas

Reliģijas: krievu pareizticīgie 15-20%, musulmaņi 10-15%, citi kristieši 2% (2006)
IKP/PP: $ uz 1 iedz. 7820 (2002)

Naudas vienība: rublis (RUR)

Valsts pārvaldes forma: federatīva prezidentāla republika

Lielākās pilsētas: Maskava, Sanktpēterburga, Novosibirska

Zemākais punkts: Kaspijas jūra -28 m z.j.l.

Augstākais punkts: Elbruss 5633 m v.j.l.

Garākās upes: Jeņiseja, Ļena, Oba

Reljefs: Krievijas Federācijas Eiropas teritorijas lielāko daļu aizņem Austrumeiropas līdzenums. Dienvidos – Kaukāzu kalnu ziemeļu daļa (augstākā virsotne – Elbruss, 5642 m), ziemeļaustrumos – Hibīnu kalni. Uz austrumiem no Urālu kalniem atrodas plašais Rietumsibīrijas līdzenums, kuru dienvidaustrumos norobežo Altaju kalni (augstākā virsotne – Beluha, 4506 m). Starp Jeņiseju un Ļenu plešas Vidussibīrijas plakankalne. Tai dienvidos piekļaujas Rietumu un Austrumu Sajāni, bet starp Ļenu un Kluso okeānu atrodas Austrumāzijas kalnu sistēmas daudzās kalnienes un plakankalnes – Sikote-Alin, Džugdžurs, Kolimas kalniene u.c. Tālajos Austrumos stiepjas Kamčatkas kalni (Kļuču Sopka, 4750 m) un Kuriļu salu kalni ar aktīviem vulkāniem. Vairāk nekā 60% no valsts teritorijas aizņem mūžīgie ledāji.

Dabas resursi: praktiski visi no derīgajiem izrakteņiem sastopami Krievijā, tai skaitā lieli naftas, dabasgāzes, dzelzsrūdas, akmeņogļu krājumi, aramzemes, dabas ainavas. Ir teiciens, ka Krievijā atrodas visa Mendeļejeva tabula.

Klimats: Austrumeiropas līdzenuma teritorijai raksturīgs mēreni kontinentāls klimats ar janvāra vidējo temperatūru -6ºC, un jūlijā +18ºC, kas siltāks kļūst D daļā. Kontinentālāks klimats ar lielām temperatūras svārstībām raksturīgs virzienā uz A. Krievijas Eiropas daļas DA daļu iespaido tropiskās gaisa masas vasarā, kas rada sausuma periodus.Aiz Urāliem klimatu ietekmē arktiskās gaisa masas, kas krasi pazemina temperatūru. Te janvāra vidējā temperatūra ir -20ºC, jūlijā- + 19ºC. Austrumsibīrijā ir krasi kontinentāls klimats, un ziema bez atkušņiem ilgst vairāk par pusgadu. Sahas republikā gaisa temperatūra var noslīdēt līdz – 50ºC un zemāk. Sibīrijai raksturīgs mūžīgā sasaluma slānis, jo īsajās vasarās sasaluma slānis nespēj atkust. Tālajos austrumos valda musonu klimats, īpaši D daļā. Tālajos Austrumos janvāra vidējā temperatūra ir -21ºC, jūlijā: +10 ºC.



Papildus informācija

Obligāta vakcinācija nav nepieciešama.

Krievijas dabas pieminekļi ir ļoti daudzveidīgi valsts lielās teritorijas un dabas kompleksu dažādības dēļ: Lādogas un Oņegas ezeri, pasaules dziļākais ezers Baikāls, leģendārā Sibīrijas taiga, skaistās Kaukāza un Altaja kalnu sistēmas, Kamčatkas vulkāni un geizeri, cilvēka neskartie meži, brīnišķīgā Karēlijas ezeru zeme, Sajāni, senie Urālu kalni, Valdaja augstiene, Volga un Ahtuba, spēcīgās Sibīrijas upes, Melnās jūras piekrastes kūrorti un blakus esošie Kaukāza kalni, bargie Krievijas Ziemeļi un cilvēku dzīvesveida dažādība. Pagaidām tūrisma infrastruktūra ir salīdzinoši vāji attīstīta.

Maskava - dibināta 1138.gadā un ir Krievijas galvaspilsēta un valsts lielākā pilsēta, ir tādu unikālu Krievijas pērļu īpašniece kā Maskavas Kremlis un Sarkanais laukums( iekļauti UNESCO Pasaules mantojumu sarakstā ), Tretjakovska galerija, Triumfa arka Kutuzova prospektā, Puškina muzejs, Šilova galerija, Kristus Glābēja katedrāle, Bogojavļenskas klosteris, Svētā Daniila klosteris. Maskavas daudzās baznīcas un klosteri, Poklonaja kalna memoriālais komplekss, Jaunais un Vecais Arbats, Bulvāra loks, Kutuzova prospekts, Sergijeva Posāda, Kolomenska, Kuskova muižas, Arhangeļska, Caricina, Abramceva, Viesu Sēta un Manēžas laukums, Staļina laika augstcelnes, piemineklis “Strādnieks un kolhozniece”, zoodārzs, “Japānas dārzs” Botāniskajā dārzā, cirki un pasaulslaveni teātri – tas viss aicina simtiem tūkstoš viesu. Maskavas upes abus krastus savieno vairāki tilti. Maskavas Kremlis tika uzcelts sākotnēji kā neliels koka cietoksnis Maskavas upes krastā 1156.gadā. Vēlāk to pārbūvēja un paplašināja kā Maskavas pilsētas cietoksni. Tagadējo izskatu tas ieguva 15.gadsimta beigās. Tagad te ir Krievijas valdības rezidence. Pie Kremļa aizsargvaļņa atrodas Vasilija Svētlaimīgā katedrāle, kas ir viena no skaistākajām krievu pareizticīgo baznīcām. Vēl ir noteikti jāapskata Arbata un Tveras prospekti un Maskavas pazemes dzelzceļa- metro tuneļi, kuri ir karaliski noformēti ar griestu un sienu gleznojumiem. Tas celts 20.gadsimta 30.gados ar domu, lai kara laikā te būtu izmantojamas telpas kā bumbu patvertnes. Maskava ir Krievijas Pareizticīgo baznīcas garīgais centrs. Lielu pilsētas platību aizņem daudzdzīvokļu dzīvojamie nami.

Sanktpēterburga (bij. Ļeņingrada) tiek uzskatīta par vienu no skaistākajām Krievijas pilsētām ar cara laika greznumu un mirdzumu, otrā vārdā to sauc par “Ziemeļu Venēciju”. Dibināta 18.gadsimta sākumā, un 1713.gadā kļuva par karaliskās ģimenes rezidenci. Tā izpletusies Ņevas upes grīvā un krastos. Pilsēta ir transporta, zinātnes, rūpniecības un kultūras centrs. Te apkopots neparasts kultūrvēturisku pieminekļu ansamblis. Savdabību tai piešķir daudzie kanāli, 400 tilti un tiltiņi. Tā tiek uzskatīta par Krievijas viseiropeiskāko pilsētu gan arhitektūras, gan iedzīvotāju mentalitātes ziņā. Pilsētas centrs ir UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, jo te slejas Pils laukums ar Ziemas pili - bijusī cara ziemas rezidence, tagad ievērojams mākslas muzejs - Ermitāža . Pētera-Pāvila (Petropavlovskas) cietoksnis - Krievijas caru kapa vietas , Dekabristu laukums (bijušais Senāta) ar Pētera I pieminekli (Vara jātnieks 1782. g.) - Sanktpēterburgas simbols, Ņevas prospekts - centrālā iela, Īzaka katedrāle, Paceļamie tilti pār Ņevu , Pēterburgas pilis, Krondštate un Petergofa, Dostojevska muzejs, 16 profesionāli teātri (to skatā tādi slaveni teātri kā Marjinskas, Musorgska Operas un baleta teātris, Lielais Drāmas teātris); Aleksandrovskas kolonna un Galvenā štāba arka, Vasaras dārzs un Inženieru pils. Sanktpēterburgā ir arī tādi klasicisma un ampīra stilu paraugi kā Mākslas akadēmija (1764.-1788. g.), Admiralitāte (1806.-1823. g.), Kalnu institūts (1806.- 1811. g.), Narvskas vārti (1827.-1834. g), slaveni tilti (katrs no tiem ir mākslas darbs un inženieru meistarības paraugs). Lielā Tēvijas kara laika Ļeņingradas blokādes upuru piemiņai 1960. gadā tika uzcelts memoriāls komplekss Piskarevskas kapos. Mūsdienās pilsēta ir svarīgs rūpniecības centrs, kurā attīstīta inženierija, ķīmiskā rūpniecība un kuģubūve. Pilsētas īpašā atraktivitāte ir „baltās naktis”, kad saule tikpat kā nenoriet- visu nakti ir gaiša krēsla.

Sanktpēterburgas mazpilsētās - Petergofā (Pēterpilī), Puškinā (Carskoje Selo), Pavlovskā, Gatčinā un citās – ir izvietoti unikāli 18., 19. gs. pils-parku ansambļi.

Rezervāts un arhitektūras un etnogrāfijas muzejs “Kiži” atrodas Krievijas ziemeļos uz Kiži salas un Valamas salas. Tās atrodas Oņegas ezerā Karēlijā. Tajās ir divas 18. gs. baznīcas no koka, kopā ar astoņstūrainu pulksteni, kas arī izgatavots no koka bez naglu palīdzības. Rezervāts ievietots UNESCO Pasaules mantojumu sarakstā. Visa arhitektūra un apkārtne ir veidota harmonijā ar apkārtējo vidi.


UNESCO Pasaules mantojumu sarakstā ir ievietoti daudzi objekti Krevijā: Novgorodas vēsturiskie pieminekļi, kultūrvēsturiskais Soloveckas salu komplekss, senās Vladimiras – Suzdaļskas zemju un “Krievijas Zelta Loka” pilsētu baltā marmora pieminekļi, Borisa-Gļeba pareizticīgo baznīca Kidekšā, Sergijeva Lavra Trīsvienība Sergijeva Posadā, Kolomenskas Augšāmcelšanās baznīca.

Volgograda ievērojama ar memorālo kompleksu “Mamajev Kurgan” , ar unikālu, milzīgu pieminekli “Rodina-Matj” (Māte- Zeme), Staļiņingradas kaujas panorāma un skaista upes piekrastes ainava.

Arhangeļska – tas ir daudzu polārekspedīciju sākumpunkts, viena no Ziemeļu jūras ceļa pamatbāzēm un viena no visunikālākajām Krievijas pilsētām. Pilsēta ir slavena ne tikai ar saviem īpašajiem dabas pieminekļiem, bet arī ar muzejiem: brīvdabas muzeju, lietišķās mākslas un koka būvju muzeju, tautas mākslas muzeju. Vecpilsētas Viesu sēta (17.gs.) - spilgts krievu arhitektūras piemērs. Netālu atrodas Pinežskas rezervāts un Soloveckas vēsturiskais arhitektūras un dabas muzejs-rezervāts Soloveckas salās, Baltajā jūrā.

Valsts teritorijā ir izvietoti vairāk kā simts rezervātu un nacionālo parku. Viens no tiem ir Astrahaņas rezervāts, kurā satiekas divas dabas stihijas-ūdens un zeme. Ūdens stihiju pārstāv varenās Volgas ūdeņi, kura savas nogulsnes atstāj Kaspijas ezera ZA piekrastes palieņu pļavās. Cietzemi veido neapdzīvoti stepju klajumi un pustuksneši, kas dziļi iestiepjas Piekaspijas zemienes Z daļā. Plašie Volgas deltas apgabali sasniedzami tikai laivās. Vasarās un rudeņos, kad ūdenslīmenis ir zemāks, veidojas jauni purvu apgabali, un ziemā atkal tie tiek pārpludināti. Šī ir viena no nozīmīgākajām pasaules mitrāju platībām. Kopumā 19 000 km2 lielā platībā izveidojies biezs ezeru, dūksnāju, tekošu ūdens straumju, sāļūdens, saldūdens atzaru tīkls, mitrāji, kas ieskauj arī vairākas salas. Ziemā te temperatūra var noslīdēt līdz -40 ºC, bet vasarās līdz +45 ºC. Iespējami braucieni ar laivām, kuģiem, kanoe, izklaides braucieni līdz Astrahaņai, putnu vērošana un makšķerēšana. Vietējo iedzīvotāju papildus nodarbošanās ir arī niedru pļaušana un vākšana. Ir iespēja palikt pa nakti naktsmītnēs uz kuģa vai klubos vai Astrahaņas viesnīcās.

Barguzinas (Baikāla) nacionālais parks ietver savu pērli-Baikālu ar 2000 m augstiem kalniem Sibīrijas A daļā. Ezerā atrodas 20% pasaules saldūdens krājumu, un tas ir lielākais saldūdens ezers pasaulē. Dzidrais ūdens ļauj ieskatīties ezera dzīlēs pat līdz 40 m dziļumam, jo ūdens satur tikai pusi no tā minerālu daudzuma, kas citos ezeros. Ezera platība ir tikpat liela, cik Beļģijas teritorija. Ezerā sastopamas 2500 dzīvnieku sugas, un 80% no tām ir endēmas- tātad citur nekur nav sastopamas. Viena no šādām sugām ir Baikāla nerpa jeb ronis. To te ir ap 3000, un zoologi vēl nav pierādījuši, kā šie roņi nokļuvuši Baikāla ezerā. Golomjankas ir īpatnējas zivis, kuras ir caurspīdīgas un dzīvo pat 503 m dziļumā). Baikāls ir arī vecākais ezers pasaulē: 25 miljoni gadu! Ezers joprojām turpina veidoties, jo visai biežas ir zemestrīces šajā rajonā. Ezers kuģojams 210-250 dienas gadā, un aizsalst tikai decembra beigās vai janvāra sākumā. Netālu no Baikāla Z krastiem atrodas Krievijas viens no lielākajiem transporta ceļiem- 43 000 km garā Baikāla- Amūras dzelzceļa maģistrāle, kas savieno A-Sibīriju ar Klusā okeāna piekrasti. Barguzinas kalnu grēdas R nogāzēs aug biezi lapegļu meži ar rododendru audzēm, lielākā augstumā tos nomaina ķērpji un sūnas-skarbā kalnu tundra. Mežos satopami lāči, vilki, lapsas, ūdri, aļņi, Sibīrijas stirnas un maralbrieži, arī reti sastopamais Barguzinas pasugas sabulis, kurš sava greznā kažoka dēļ gandrīz ticis reiz iznīcināts. Parka apkaimē ir iespēja apmeklēt budistu templi Ulanudē, atgūt veselību dziednieciskajos un karstajos avotos Šumakas rajonā, doties pārgājienos pa Sajānu kalnu nogāzēm.

Krasnojarska izvietota Jeņisejas abos krastos. Netālu no pilsētas atrodas rezervāts Stolbi, kurā ir īpatnējas, stabiem līdzīgas klintis.

Soči ir Padomju Savienības laikā izslavēts kūrorts, arī tagad apmeklēts, jo te valda subtropu klimats, siltums gada lielākajā daļā, un visaktīvākā ir vasaras sezona. Te atrodas gan lieliskas viesnīcas, gan sanatorijas. Skaista, neliela pilsēta, atpūtnieku un automašīnu pārslogota. Noteikti vērts aplūkot vairāk kā gadsimtu veco dendrāriju, ostu, kurā piestāj lielie kruīza kuģi, koncertzāli, kur uzstājas Krievijas bagātie un slavenie. Atslodzi un prieku sagādā peldēšanās Melnajā jūra (+28ºC ) pie vienīgās smilšu pludmales visā piekrastē, kas ir mākslīgi veidota. Tā arī ir atbilde uz jautājumu, kādēļ Melnā jūra? -pludmales visur veido melni olīši, neviena vienīga smilšu graudiņa.

Vladivostoka atrodas Japāņu jūras krastā, kur 19.gs. vidū tika izveidots krievu militārais nocietinājums. Bijusi „slepenā pilsēta”, un tagad pieejama apmeklētājiem. Vladivostoka ir galapunkts garākajam pasaules nepārtrauktajam dzelzceļam- Transsibīrijas maģistrālei. Tā sākas Maskavā un stiepjas 9446 km garumā. Šajā maršrutā tiek šķērsotas 8 laika joslas un tas ilgst astoņas dienas.

Solovku salas ir sešu salu arhipelāgs, kas atrodas Baltās jūras rietumu daļā un aizņem 300 km2. Apdzīvotas kopš 5. gs. p. m. ē., bet pirmās liecības par cilvēku atrašanos ir kopš 3. gadu tūkstoša pirms mūsu ēras. Kopš 15. gs. salās atrodas klosteris, kas kopā ar vairākām 15. un 16. gs. uzceltām baznīcām funkcionē joprojām. Pirms 4 tūkstošiem gadu tautas, kas dzīvoja Krievijas kontinentālajā daļā, uzskatīja, ka uz salām drīkst doties tikai īpašu reliģisku ceremoniju veikšanai, lai pielūgtu dievus vai apglabātu mirušos ciltstēvus. Svētajām apglabāšanas vietām blakus tika uzcelti akmeņu krāvuma labirinti, kuru uzdevums bija pasargāt pasauli no aizgājēju dvēseļu atgriešanās. 15.gs. būvētā klostera mūra augstums ir 11 m, platums pie pamatiem-ap 6 m. Viss tika būvēts, atbilstoši tā laika modernākajiem militārās inženierzinātnes sasniegumiem. Jau 16.gadsimtā parādījās klosterī savs cietums, kas izcēlās ar savu bardzību un ietilpību. 20.gadsimtā cietums tika slēgts, klosterim bija sava flote, HES, kur izmantoja paisums un bēguma enerģiju, radiostacija, attīstīta lauksaimniecība un amatniecība. 20.gadsimta raibā vēsture klostera dzīvē iezīmējusi dziļas pēdas ar bargo cietumu sākot, „īpašo uzdevumu nometni” vēlāk, un no 1937.gada: „Solovku īpašo uzdevumu cietums”(SLON saīsinājumā no krievu valodas). Katru vasaru augustā Solovkos notiek komunisma upuru piemiņas dienas. Te palikuši dzīvot, galvenokārt, ieslodzīto bērni un mazbērni.

Murmanska ir Krievijas lielākā ziemeļu pilsēta, un nozīmē- „pasaules mala”. Asociācijas ar to rada 9 mēnešus garā ziema un divus mēnešu garā polārā nakts. Pilsētā var aplūkot Ziemeļu flotes militāro muzeju, Ieroču muzeju, Sv. Nikolaja baznīcu. Netālu atrodas Senās Kolas apmetnes paliekas no 13. gadsimta.

Kamčatkas pussalā atrodas geizeru pasaule un jūtama vulkānu aktivitāte.

Kaukāza un Altaja kalni vilina alpīnistus ar savu spēku un gleznainumu. Te sastopami daudzi šļūdoņi un ledāji.



PIEPRASI SAVU ATPŪTU

Uzdot jautājumu vai pieteikties
Virziens
Pieaug. skaits
Bērnu skaits, vecums
Izlidošana sākot no
Aizlidošana līdz
Viesnīcas kat.
Nakšu skaits
Tālr. nr.
Vārds, Uzvārds
Ceļojuma budžets

Jautājums vai piezīme