TATO 2010-196
Lačpleša 20,
Riga, LV1011
I-V 09:00 - 18:00
+371 67338129
+371 28663933
latviešu
русский
Horvātija

Informācija

Ģeogrāfiskais stāvoklis: atrodas Eiropas dienvidos pie Adrijas jūras austrumu krasta un Balkānu pussalas ZR daļā.  Robežojas ar Slovēniju un Ungāriju Z daļā, ar Serbiju un Melnkalni A daļā, un ar Bosniju un Hercegovinu D daļā.
Platība: 56 542  km2
Galvaspilsēta: Zagreba
Iedzīvotāji: 4 493 312  (2007.gada jūlijs)
Mūža ilgums:
vidējais: 74,9 gadi
vīrieši: 71,26 gadi
sievietes: 78,75  gadi (2007)
Iedzīvotāju blīvums: 79,4 cilv./km2.
Valsts valoda: horvātu ( populāras ir arī ungāru un itāļu valodas)
Etniskais iedalījums: horvāti 89,6%, serbi 4,5%, citi 5,9% (ieskaitot bosniešus, ungārus, slovēņus, čehus un itāļus) (2001)
Reliģijas: katoļi 87,8%, pareizticīgie 4,4%, citi kristieši 0,4%, musulmaņi 1,3%, citi 6,1% (2001)
IKP/PP:  $ uz 1 iedz. 9760 (2002)
Naudas vienība: kunas (HRK)= 100 lipas
Valsts pārvaldes forma: parlamentāra republika
Zemākais punkts: Adrijas jūra 0 m j.l.
Augstākais punkts: Dināra kalns 1830 m v.j.l.
Garākās upes: Sava, Drava, Mura
Reljefs: valstij pieder ap 1185 lielākas un mazākas salas, bet tikai 65 salas ir apdzīvotas, jo citās nav dzeramā ūdens.  Laikam jau salas, klintis un rifi ir tā īsta valsts vērtība, kurus lūkoties brauc cilvēki no visas pasaules. Dalmācijas piekrastē plešas lielais salu daudzums, bet pašus krastus veido Velebita kalnu grēda, kas ir Dināru kalnu atzars. Valsts vidusdaļu veido līdzenumi, kas mijas ar pauguriem, bet jau valsts A daļā- Slavonijā- starp visai līdzeno Ungārijas pierobežu un valsts vidieni slejas Slavonijas kalnu grēda.  Dināru kalnos ir raksturīgi karsta procesi, kad pazemes iežus (ģipsi, kaļķakmeni, dolomītu) izšķīdina pazemes ūdens plūsmas. Te plašās teritorijās sastopami karbonātieži, tāpēc Dināros atrodas lielākais karsta lauks pasaulē - tieši Karsta ieleja deva nosaukumu šai parādībai. Karsta procesa rezultātā Dināros izveidojušās daudzas ievērojama izmēra alas.
Dabas resursi: nafta, mazliet akmeņogles, boksīti, dzelzsrūda, kalcijs, ģipsis, vizla, dabīgais asfalts, marmors, māli, sāls, ūdensenerģija, dabas ainavas
Klimats: Adrijas jūras piekrastē valda Vidusjūras klimats ar sausām un karstām vasarām: no +21°C līdz +27°C, sasniedzot arī +38 °C un vairāk grādu dienas vidū. Savukārt, šeit ir siltas  ziemas: no +6°C  līdz +11 °C. Nokrišņu daudzums sasniedz līdz 2000 mm /gadā, lielākā to daļa  ziemā vai agri pavasarī. Sausais gaiss vasaras mēnešos ļauj vieglāk panest augstās temperatūras virs +30°C, nekā tas būtu Latvijas klimatā . Ūdens temperatūra ziemā +12°C , vasarā +25°C. Pirms peldes vasarā obligāti jāuzvelk speciālas čībiņas (!), kas pasargās jūsu pēdas no jūras ežiem.
Dināru kalnos apstākļi kā jau kalnos ir ievērojami skarbāki – visai vēsas vasaras no +13°C līdz +19°C . Ziemā: no -3°C līdz +1°C un stabila ir sniega sega. Nobraucieni laivās pa kalnu upēm, pārgājieni kalnos, pastaigas pa marķētām takām, ūdens slēpošana ezeros tiek piedāvāti vasarā, savukārt ziemā šeit darbojas arī ievērojams skaits slēpošanas trases.
Iekžzemē (mērenā josla) - Horvātijas Z, ZA daļā klimats ir mēreni kontinentāls: karstas un sausas  vasaras : no +19°C līdz +23°C (augustā), mitras ziemas: no 0 līdz +2 °C janvārī.
Visos gadalaikos vēlams paņemt līdz vējjaku, ziemas periodā- lietussargu, siltākas drēbes, vasarās- vaļējas kurpes un ežu čības, bet jakas tikpat kā nebūs jāizmanto. Protams, vēlams sekot līdzi laika ziņām tuvākajā periodā, kad dosieties uz šo valsti.


Papildus informācija

Obligāta vakcinācija nav nepieciešama.

Par Horvātijas rašanos vēsta burvīga teika: Eņģeļi nesa maisu ar skaistumu un daili, lai izbārstītu to pa visu zemeslodi. Viņiem uzbruka velns un saplēsa maisu. Viss skaistums izbira pār Horvātiju – tāpēc šī valsts ir tik krāšņa.
Horvātija ir brīnumskaista valsts, kuru uzskata par vienu no ekoloģiski tīrākajām pasaulē.
Horvātijā ir liels skaits minerālo un termālo avotu, pie kuriem ir izveidotas daudzas kūrortiestādes. Šajās iestādēs iespējams atgūt veselību pēc pārciestām slimībām vai vienkārši pavadīt brīvdienas. Populārākie kūrorti ir Bižovačkes avoti, Tuheljskes avoti, Topusko kūrorts, Lipikas kūrorts un Istras pussalas avoti.



PIEPRASI SAVU ATPŪTU

Uzdot jautājumu vai pieteikties
Virziens
Pieaug. skaits
Bērnu skaits, vecums
Izlidošana sākot no
Aizlidošana līdz
Viesnīcas kat.
Nakšu skaits
Tālr. nr.
Vārds, Uzvārds
Ceļojuma budžets

Jautājums vai piezīme