Ēģiptes Arābu Republika (Ēģipte) ir valsts Āfrikas ziemeļaustrumos, un ēģiptieši ir lielākā šī reģiona tauta. Lai gan lielākā Ēģiptes daļa atrodas Ziemeļāfrikā, šai valstij pieder arī Sīnāja pussala, kas ir dienvidrietumu Āzijas daļa.

Ēģiptes nosaukumam arābu valodā ir semītiska izcelsme un tas nozīmē „zeme” vai „valsts”. Senie ēģiptieši sauca savu zemi par Msr (zeme, valsts) vai Kemet (melns). Grieķu nosaukumsAigyptos cēlies no seno ēģiptiešu Chet Ka Pta – „Pta dvēseles nams”. 

Iedzīvotāji
Ēģiptē dzīvo aptuveni 70-72 mlj. iedzīvotāju (precīzs skaits nav zināms, tāpēc dažādi avoti sniedz ļoti atšķirīgus datus). Vairāk nekā puse Ēģiptes iedzīvotāju dzīvo pie Nīlas (aptuveni 40 000 kv. km teritorijā) un Suecas kanāla. Sahāras tuksnesī, kas aizņem lielu valsts daļu, iedzīvotāju ir ļoti maz. 

Vairums iedzīvotāju runā arābu valodā un ir islāma piekritēji (~ 88 %). Pārējie iedzīvotāji ir kristieši (kopti). 

Valoda
Arābu valoda pieder semītu valodu grupai. To lieto arābu valstīs (aptuveni 22 valstīs). Šajā valodā runā 177-225 miljoni cilvēku, un tā ieņem 4. vietu pasaulē pēc valodā runājošo skaita. 

Arābu valoda iedalās literārajā un sarunvalodā. Literārā arābu valoda izveidojās VII gs. no pirmsislāma poēzijas un Korāna dialekta. Pašreizējā arābu sarunvaloda sadalījusies daudzos dialektos – tajos runājošie cilvēki dažreiz grūti saprotas savā starpā. Valodā ir 28 līdzskaņu un 6 patskaņu (garās un īsās) fonēmas, 3 locījumi, 3 cipari, sarežģīta darbības vārdu sistēma, attīstīta iekšējā fleksija, bagātīgs vārdu krājums. 

Tiek izdalītas piecas dialektu pamatgrupas: Arābijas pussalas, Ēģiptes-Sudānas, Sīrijas, Mezopotāmijas (Austrumirākas), Ziemeļāfrikas (Magribas). 

No arābu valodas ir cēlušies daudzi starptautiski lietojami termini (piemēram: algebra, alkohols, almanahs, azimuts, kālijs, kampars, karāts, tarifs). 

Hieroglifi
Hieroglifu raksts Ēģiptē tika izmantots aptuveni 3500 gadu: no 3100. g. p.m.ē. līdz 400. g. m.ē. Ēģiptiešu rakstu zīmes par hieroglifiem (šis vārds nozīmē – svētie attēli) nosauca senie grieķi. Ēģiptē šīs rakstu zīmes atrodamas visur: ar hieroglifiem ir izraibinātas tempļu sienas, kapi, statujas, apbedīšanas piederumi. Viss, kas „svēts”, Ēģiptē ir „ar paskaidrojumiem”, t.i. hieroglifiem. Hieroglifu rakstu 1822. gadā atšifrēja franču zinātnieks Šampolions (Champollion), kuru uz Ēģipti bija aizsūtījis Napoleons.  

Ģeogrāfija
Valsts platība pārsniedz miljonu kvadrātkilometru, taču līdz pat 90 % ēģiptiešu dzīvo šaurā auglīgas zemes joslā Nīlas upes ielejā. Uz rietumiem no Nīlas ielejas stiepjas Austrumu (Arābijas) tuksnesis – neauglīga zemes, ko ieskauj kalnu grēda, kuras augstums sasniedz vairāk kā 2 km, bet garums – vairāk kā 800 km. Uz rietumiem no Nīlas ielejas atrodas Rietumu (Lībijas) tuksnesis, kas aizņem 2/3 Ēģiptes platības. Rietumu tuksnesis stiepjas līdz pat Ziemeļāfrikas krastam un ir pazīstams kā Sahāras tuksnesis. Lai gan tuksnesī ir ļoti augsta temperatūra, neauglīga zeme, tomēr vētras un zemais gaisa spiediens rada labvēlīgus apstākļus auglīgu oāžu pastāvēšanai. Tāpēc tuksnesī sastopama arī kāda dzīva dvēsele.