Latvija, oficiāli Latvijas Republika, ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā. Tā ir viena no trijām Baltijas valstīm un ir Eiropas Savienības dalībvalsts. Ziemeļos Latvija robežojas ar Igauniju, austrumos ar Krieviju, dienvidaustrumos Baltkrieviju, bet dienvidos ar Lietuvu. Rietumos to apskalo Baltijas jūra, savukārt ziemeļos — Rīgas jūras līcis. Latvijas platība ir 64 589 km², un tajā 2012. gada sākumā dzīvoja 2 217 053 iedzīvotāji.Trīs piektdaļas no iedzīvotājiem ir latvieši, bet no pārējiem iedzīvotājiem lielākā daļa ir krievi, latviešu valoda ir oficiālā valoda. Dominējošā reliģija ir kristietība (galvenokārt luterisms, katoļticība un pareizticība).

Latvija ir unitāra daudzpartiju republika. Valsts galva ir prezidents, bet valdības galva ir Ministru prezidents.

Aizvēsturē Latvijas teritoriju apdzīvoja baltu un Baltijas somu ciltis. Kopš 9. gadsimta Kurzemē un Daugavas baseinā pastiprinājās vikingu ietekme, kuri to izmantoja kā daļu no ceļa no varjagiem uz grieķiem. Jau pirms 11. gadsimta Latvijas austrumu daļā nostiprinājās Austrumu kristietība un izveidojās Jersikas un Kokneses valstis. 12. un 13. gadsimtā Livonijas krusta karu rezultātā Latvijas teritorijā tika izveidota Livonijas konfederācija un iedzīvotāji pievērsti katoļticībai. No 16. gadsimta vidus līdz 18. gadsimta sākumam Latvija bija sadalīta starp Poliju-Lietuvu, Dāniju (Kurzemes bīskapija) un Zviedriju. 18. gadsimtā Lielā Ziemeļu kara un Polijas-Lietuvas sadalīšanas rezultātā Latviju anektēja Krievijas impērija. Pēc 1917. gada Krievijas revolūcijas un Brestļitovskas līguma noslēgšanas Latviju pilnībā okupēja Vācijas impērija, pēc kuras sakāves Pirmajā pasaules karā 1918. gada 18. novembrī tika deklarēta neatkarīga Latvijas Republika. Latvijas brīvības cīņās tās neatkarība tika nosargāta, ko starptautiski atzina 1921. gada 26. janvārī. Otrā pasaules kara sākumā Latviju okupēja Padomju Savienība, pēc tam nacistiskā Vācija, bet kara beigās atkal Padomju Savienība. Latvijas Republika suverenitāti atkārtoti deklarēja 1990. gada 4. maijā, bet neatkarības atjaunošana tika starptautiski atzīta pēc 1991. gada 21. augusta. 2004. gada 29. martā Latvija kļuva par NATO dalībvalsti, bet 2004. gada 1. maijā arī par Eiropas Savienības dalībvalsti.

Vēsture

Mūsdienu latviešu priekšteči ienāca Latvijas teritorijā 3. gadu tūkstoša beigās p.m.ē. un daļēji sajaucās ar līvu priekštečiem, kas šeit dzīvoja kopš 4. gadu tūkstoša p.m.ē. Līdz 13. gadsimtam Latvijas teritorija bija sadalīta daudzās mazākās valstīs, ko pārvaldīja kuršu, zemgaļu, līvu, sēļu, latgaļu un vendu virsaiši. Pēc sīvām cīņām apmēram simts gadu laikā (1180—1290) Latvijas teritoriju pakļāva Livonijas ordenis un kopā ar Rīgas un Kurzemes bīskapu valstīm izveidoja Livonijas konfederāciju, kas pastāvēja līdz 16. gadsimtam. Arī kristietības ieviešanu latvju zemēs aizsāka vācu misionāri 13. gadsimta sākumā.

Livonijas konfederācijai sabrūkot, 16. gadsimta otrajā pusē Vidzeme un Latgale nonāca tiešā Polijas-Lietuvas ūnijas kontrolē kā Pārdaugavas hercogiste. Kurzeme un Zemgale kļuva par autonomu hercogisti Polijas-Lietuvas vasaļatkarībā. Kurzemes bīskapija uz īsu laiku nonāca Dānijas īpašumā (1560—1579), to pārvaldīja vienīgais Livonijas karalis Magnuss.

1621. gadā Poļu—zviedru kara laikā Zviedrija iekaroja Rīgu un Vidzemi, taču Zviedru laiki šajā Latvijas teritorijas daļā turpinājās tikai līdz 18. gadsimta sākumam, kad Zviedru Vidzeme tika pakļauta Krievijai (1721). Pēc atkārtotām Polijas dalīšanām Krievija anektēja arī Latgali (1772) un Kurzemes un Zemgales hercogisti (1795). Pēc Krievijas novājināšanās Pirmajā pasaules karā un revolūcijas Padomju Krievija saskaņā ar Brestļitovskas miera līgumu 1918. gada 3. martā atteicās no tiesībām uz Latvijas teritoriju. Vācbaltieši šajā laikā atjaunoja Kurzemes hercogisti, bet vēlāk Latvijas un Igaunijas teritorijā mēģināja izveidot apvienoto Baltijas hercogisti Prūsijas vasaļatkarībā. Pēc Pirmā pasaules kara beigām un Vācijas kapitulācijas Latvija 1918. gada 18. novembrī pasludināja sevi par neatkarīgu republiku. Tika izveidota pagaidu valdība ar Kārli Ulmani priekšgalā. 1920. gada 1. maijā tika pieņemta Latvijas Satversme.

Pēc 1934. gada apvērsuma Latvija kļuva par autoritāru valsti. Pēc 1939. gada PSRS un Vācijas slepenās vienošanās (Molotova—Rībentropa pakts) Latvija nokļuva Padomju Savienības ietekmes sfērā. 1940. gada 17. jūnijā Padomju Savienība Latviju okupēja, bet 1940. gada 5. augustā to iekļāva PSRS sastāvā kā padomju republiku.

Atskaitot īsu vācu okupācijas periodu Otrā pasaules kara laikā, Latvija palika Padomju Savienības okupēta līdz Padomju komunisma reformas sekmēja Latvijas neatkarības kustību un valsts 1991. gada 21. augustā atguva neatkarību. Kopš tā laika Latvija ir atjaunojusi saiknes ar Rietumiem un 2004. gadā kļuva par NATO un Eiropas Savienības dalībvalsti.

Politika

Latvijas parlamentu jeb Saeimu, kuru sastāda 100 deputāti, ievēl vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās reizi četros gados. Prezidentu ievēl Saeima atsevišķās vēlēšanās arī reizi četros gados. Prezidents izvēlas premjerministru (Ministru prezidentu), kuru kopā ar viņa kabinetu apstiprina Saeima.

2003. gada 20. septembrī referendumā 66,9% Latvijas pilsoņu nobalsoja par valsts dalību Eiropas Savienībā. Latvija kļuva par ES dalībvalsti 2004. gada 1. maijā. Latvija ir NATO dalībvalsts kopš 2004. gada 29. martā.

Pašreizējais valsts prezidents ir Andris Bērziņš, Ministru prezidents ir Valdis Dombrovskis. 2011. gada 17. septembrī tika ievēlēta 11. Saeima. Tajā ir pārstāvētas 5 apvienības:

• "Saskaņas Centrs" — 31 deputāts;
• Zatlera Reformu partija — 22 deputāti;
• "Vienotība" — 20 deputāti;
• Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" — 14 deputāti;
• "Zaļo un Zemnieku savienība" — 13 deputāti.

Valdošo koalīciju veido "Vienotība", Zatlera Reformu partija un Nacionālā apvienība.

Ģeogrāfija

Latvija atrodas Ziemeļeiropā (nereti uzskata, ka arī Austrumeiropā), Baltijas jūras austrumu krastā. Valsts platība ir 64 589 km². Latvijas robežas kopējais garums ir 1836 km, no tiem 1382 km ir sauszemes robeža. Tai ir sauszemes robežas ar Igauniju, Krieviju, Baltkrieviju un Lietuvu, kā arī jūras robeža ar Zviedriju, Lietuvu un Igauniju. Latvijas robežas garums ar Igauniju ir 343 km, ar Krieviju — 292 km, ar Baltkrieviju — 171 km, ar Lietuvu 576 km, bet jūras robežas garums ir 498 km. Latvijā ūdens klāj aptuveni 2340 km² lielu platību,kas ir 3,62% no visas valsts teritorijas. Latvijā ir vairāk kā 12 000 upju ar kopgarumu apmēram 38 000 km,garākās no tām ir Daugava, Lielupe, Gauja un Venta, kā arī ir 2256 ezeri, kas lielāki par 1 ha. Latvijas lielākie ezeri ir Lubāns, Rāznas ezers, Engures ezers un Burtnieks.

Latvija ir tipiska līdzenumu valsts. Atrodas lielā Austrumeiropas līdzenuma rietumos pie Baltijas jūras. Latvijas reljefs veidojies ledus laikmetā, augstākais reljefa punkts ir 311,6 metrus augstais Gaiziņkalns. Pēc Zemes virsas — reljefa formu lieluma Latvijā izdala reljefa lielformas, vidējformas un mikroformas. Latvijas reljefa lielformas ir zemienes un augstienes, zemienes aizņem 60%, bet augstienes — 40% no valsts teritorijas. Galvenās augstienes ir Vidzemes augstiene, Alūksnes augstiene, Latgales augstiene, Augšzemes augstiene, Rietumkursas augstiene, Austrumkursas augstiene, Ziemeļkursas augstiene, Idumejas augstiene un Sakalas augstiene. Savukārt nozīmīgākās zemienes ir Piejūras zemiene, Kursas zemiene, Viduslatvijas zemiene (šajā zemienē ietilpst Zemgales līdzenums), Tālavas zemiene, Veļikajas zemiene un Austrumlatvijas zemiene.

Klimats

Latvija atrodas mērenajā joslā un tās klimatu ietekmē jūras tuvums un no Atlantijas okeāna nestās gaisa masas, tā rezultātā Latvijā valda maigs un mitrs klimats un vērojama izteikta četru gadalaiku maiņa. Debesis bieži ir apmākušās, vidēji 160—180 dienas gadā. Vidējais nokrišņu daudzums svārstās no 574 līdz 691 mm gadā.

Zemākā temperatūra ir reģistrēta 1956. gada 8. februārī Daugavpilī. Toreiz temperatūra nokrita līdz −43,2 °C. Augstākā temperatūra arī ir reģistrēta Daugavpilī. 1943. gada 28. augustā tā sasniedza +36,4 °C. Vidējā temperatūra ziemas aukstākajā mēnesī janvārī piekrastē ir ap −3 °C, bet Latvijas austrumdaļā ap −7 °C, savukārt vidējā temperatūra vasaras karstākajā mēnesī jūlijā piekrastē ir ap +16 °C, bet Latvijas austrumdaļā ap +17,5 °C.